Neliela atelpa un atkal mežā

Pēc atgriešanās no Norvēģijas un piedzīvojumiem garajā distancē, kur divarpus stundās norvēģi meži tika iepazīti atliku likām, mājās nonākot bija krietni liels sagurums. Papildus sagurumam nedaudz bija arī neliela vilšanās par padarīto Oslo. Bet ilgi laika to visu pārdomāt nesanāca, jo jau pirmdienas rītā, kas bija arī Līgo svētku pirmā diena, 9os no rīta, tikai 9 stundas pēc atgriešanās mājās, devos uz Cēsīm. Pavasarī veiksmīgi izdevās noskriet Cēsu pavasara skrējienu, tad nu šoreiz bija ieplānots pārbaudīt savu varēšanu skrējienā "Jānis, Jānītis". Jāsaka, ka, lai arī pirms starta uz neko dižu necerēju, tomēr sanāca labāk kā cerēts un pagājušā gada rezultātu uzlaboju vairāk kā par 3 minūtēm, kas ļāva finišēt 4. vietā strap visiem dalībniekiem un trešajam savā grupā. Vēl lielāks prieks, ka distances beigām biju sataupījis gana daudz spēku, lai pēdējos 3 kilometros no visa 12km garā apļa spētu apdzīt divus man priekšā skrienošos. Te vēl arī jāpiebilst, ka finišā otrais bija igauņu orientierists Timo Sild, kuram zaudēju apmēram minūti.
Tad nu pēc diezgan veiksmīgā skrējiena radās iedvesma, ka tomēr paskriet varu un pēc veiksmīgiem Jāņiem kaut kur Dobeles rajonā tuvu Lietuvas robežai, vakar pat uztaisīju divus treniņus par spīti tam, ka nedēļas nogalē ir Kāpa un būs cītīgi jāskrien. Pēc ilgas domāšanas arī esmu izlēmis Kāpā startēt sprintā, un jācer arī uz veiksmīgiem startiem pašās Kāpas distancēs, kas varbūt pavērs ceļu uz Pasaules čempionātu Čehijā.
Un pie beigām jāsaka, ka arī pēc Kāpas nekāda atpūta vis nebūs, jo jau pirmdienas rītā dodamies uz Tallinu, kur jāstartē Baltijas Militārajās spēlēs. Pagājušogad Klaipēdā diez ko labi negāja, laikam Kāpas nogurums deva savu, bet šogad jācenšas noskriet labāk, piedevām šogad arī papildus vidējai distancei ieplānota stafete, kurā noteikti būs jāpacīnās par kādu augstāku vietu.