Aizvadītajā nedēļas nogalē, kamēr liela daļa orientieristu startēja Rīgas čempionātā un Latvijas Universiādē, es devos uz Somiju, lai iepazītos ar šī gada Jukolas apvidu. Tā kā pavisam netālu no Jukolas sacensību centra norisinājās divu dienu sacensības Uudenmaan Rastipäivät 2010, tad patiesībā nometne, ja šo divu dienu izbraucienu tā var nosaukt, izvērtās par piedalīšanos sacensībās.
Sestdien no paša rīta vēl pirms pulksten septiņiem jau atrados lidmašīnā, lai dotos uz Helsinkiem. Tālāk jau izmantojot somu sabiedrisko transportu (autobusu un vilcienu) pulksten deviņos jau biju Hyvinkää pilsētiņā, kas atrodas vien ~5km attālumā no šī gada Jukolas sacensību centra. Hyvinkää sastapu Lapuan Virkiä kluba biedrus un tad jau drīz vien devāmies uz mūsu sacensību centru.
Jāsaka, ka Somija šajā nedēļas nogalē bija pārņemta ar karstumu, jo, tā vien šķiet, ka dienas vidū temperatūra ārā bija tuvu +30 grādiem, un pie debesīm mākoņus pat nemanīja. Nepierastais karstums, protams, skriešanu mežā padarīja jo grūtāku. Taču patiesībā lielākās pārvietošanās grūtības radīja tas, ka lielākajā daļā sacensību apvidus zemi klāja meža tīrīšanas darbos atstātie sausie egļu zari, kā arī bija ļoti daudz mežistrādes laikā radušies traktoru iebrauktie ceļi, (lai arī tie tāpat bija klāti ar zariem, tomēr vietām tie skriešanu nedaudz atviegloja). Taču kartes autors šos ceļus kartē nebija centies īpaši attēlot līdz ar to brīžiem tā sanāca kā laimes spēle - trāpīt uz kāda tāda ceļa, kas aizvedīs tuvu punktam.
Pretēji tam, ka skriešanai pa šādu apvidu vajadzēja gan daudz fiziska spēka, lai izlēkātu pār visiem zariem, no orientēšanās viedokļa distances īpaši sarežģītas nebija. Katrā ziņā apvidū pārsvarā bija salīdzinoši lielas reljefa formas, līdz ar to orientēties mikroreljefā nenācās. Te gan jāsaka, ka lai arī pa lielam orientēšanās īpaši sarežģīta nebija, tomēr it sevišķi pirmajā dienā man problēmas sagādāja 5m horizontāles, kuras Latvijā praktiski nekur netiek izmantotas, taču pielietojot tās apvidus ir krietni vairāk ģeneralizēts. Šī iemesla dēļ pirmajā dienā vismaz trīs vietās punktus uz nogāzēm, pie klintiņām meklēju krietni zemāk nekā tie patiesībā bija atrodami.
Tā kā sacensībām bija pieteikts visai liels dalībnieku skaits, tad H21 grupa bija sadalīta divās daļās H21A1 un H21A2. Tas dalījums gan bija tāds visai dīvains, jo abās no šīm grupām abas dienas startēja tikai apmēram ceturtā daļa grupas dalībniekiem dalībniekiem - daļa startēja tikai pirmajā dienā vidējā distancē (5,7km), bet daļa tikai otrajā dienā (9,8km), tā rezultātā pie kopvērtējuma tika vien ~25 sportisti katrā no grupām.
Pirmajā dienā lielākās kļūdas pieļāvu uz trešo, ceturto, desmito un vienpadsmito punktu, taču jāatzīst, ka uz visiem 100% distancē neskrēju. Gala rezultātā pirmajā dienā finišēju 21.vietā ar rezultātu 40:50 (4:42) aiz uzvarētāja. Jāpiebilst, ka nometne šajā nedēļas nogalē bija arī Turun Metsänkävijat komandai, un no latviešiem šajos mačos startēja arī Kalvis, Mārtiņš un Jānis. Kalvis bija ielozēts manā grupā, pirmajā dienā viņš finišēja ar devīto laiku.
 |
| Karte - 1.diena |
Pēc dienas skrējiena, kārtīgām pusdienām un vismaz 3 stundu ilga miega (kā nekā cēlos no rīta jau pussešos) vakarā uz iepriekš plānoto nakts treniņu Jukolas treniņkartē tomēr neaizbraucu, jo pēc gulēšanas vairs īpašas vēlmes kaut kur doties nebija. Tā vietā iegājām nedaudz pasildīties saunā un nedaudz paplunčājāmies baseinā.
Otrajā dienā kopumā izdevās noskriet labāk, arī kājas jau bija daudz labāk apradušas ar pamatu zem kājām. Runājot par kļūdām, jau sākumā uz otro punktu pārāk šķībi izgāju uz ceļa, tad kļūda uz sesto punktu, kur pirms punkta pārskrēju kaut kādam purviņam, kas laikam kartē nebija zīmēts un jau sāku lūkoties pēc punkta par ātru, tur par laimi bija vēl divi manas grupas skrējēji, līdz ar to punktu visai ātri atradu. Tad visai muļķīga kļūda uz 7.KP, kur ļoti labi un ātri veicu praktiski visu etapu, taču pašās beigās, domāju, ka no izcirtuma iegriežos biezoknītī no dzeltenā stūra, taču patiesībā iegāju no "zaļā" stūra, kas dabā gan īpaši viens no otra neatšķīrās. Tā rezultātā punkta rajonā biju par zemu un izmetot līkumu gar vairākiem mazajiem grāvīšiem beigās punktu tomēr atradu. Tālāk būtiska kļūda bija uz 10.KP, kur, lai arī sākumā biju domājis iet pa leju pa ceļu, tomēr no punkta izgāju par daudz pa kreisi un beigās nācās iet pa taisno. Lai arī izgāju diezgan taisni, taču tur pamats zem kājām bija visai štruntīgs, kā rezultātā Kalvis, ejot pa ceļu, ievinnēja man tajā etapā ap 40 sekundēm. Atlikušajā distances daļā nelielu vēl līkumu uzmetu pie punkta pirms dzirdināšanas, jo izcirtumā esošo klinti noturēju par melno kvadrātiņu pa labi no sarkanās līnijas un aizgāju par daudz pa kreisi, kā arī uz pirmspēdējo punktu noskrēju par zemu, un biju pārsteigts, ka punkts, kur leģenda bija ieloks, patiesībā atradās starp divām klintiņām. Galu galā vēl aizķeršanās bija pēdējā punktā, kur ~5m pirms punkta, bija pēdējais punkts kaut kādai marķētajai distancei, un pieskrienot pie tā, nedaudz pajuku uzreiz neredzot, kur tad ir mans 100.punkts. Šur un tur pēc splitiem esmu pazaudējis vēl, bet tajās vietās tas vairāk ir bijis ne tik daudz uz kļūdu, cik uz sliktāka pamata rēķina, kas vietām 3 metrus uz vienu vai otru pusi būtiski atšķīrās.
 |
| Karte - 2.diena |
Savus 9,8km pieveicu 1:08:57, dienā ieņemot 7.vietu, dienas uzvarētājam Kalvim zaudējot 3 minūtes 19 sekundes. Kopvērtējumā ieņēmu 6.vietu, vien 10 sekundes aiz 5.vietas, par kuru jau būtu pienākusies balva - dāvanu karte 40 eiro vērtībā. Bet gan jau pie tās tikšu kādu citu reizi.
Mājup lidoju kopā ar TuMes latviešiem, un lidostā, gaidot aizkavējušos lidmašīnu, vēl paspējām izdiskutēt Latvijas atlašu sistēmu. Pie vienota viedokļa gan nenonācām, taču kopsaucējs gan bija tas, ka ir lietas, kas būtu maināmas, kā to izdarīt, gan pagaidām skaidrs nav.
Nu un tagad jau atlikušas vairs nepilnas divas nedēļas līdz Eiropas čempionātam Bulgārijā, kas visticamāk arī būs nākamās orientēšanās sacensības, jo šonedēļ uz Baltijas čempionātu nebraucu. Vismaz pozitīvā lieta, ka divu dienu skriešana teju +30 grādos būs atsvaidzinājusi sajūtas kādas tās visticamāk arī būs Bulgārijā. maz ticams, ka tur pie Melnās jūras būs daudz vēsāks.
Kapēc gan atlašu sistēmā būtu kautkas jāmaina, tas ka šobrīd Artūrs un Kalvis un iespējams arī Jubelis ir stiprāki par Tevi un Krūmu, tas nenozīmē ka uzreiz kautkas būtu jāmaina. Ja uz pasaules čempi ir tikai 4 vietas tad viņas ir arī jāizcīna un jūs visi elitnieki jau pirms sezonas zinājāt kuriem atlases mačiem ir jāgatavojās lai būtu labākajā formā un vēl labākā formā uz eiropas un pasaules čempjiem.
AtbildētDzēst:D iepriekšējais komentārs riktīgi smieklīgs, acīmredzami neprofesionālis rakstījis, jo tikai tādam varētu šķist ka Renāram gribas mainīt atlases sistēmu, jo nav vēl stabila pozīcija izlases sastāvā uz pasaules čempionātu. Intersanti kā tad šis cilvēks komentē atlases rezultātus uz Eiropas čempionātu, kur Renārs (varbūt arī maldos) bet škiet bija pēc punktiem spēcīgākais :D:D:D Un tikai pēc tam Pauliņs un Kalvis :D
AtbildētDzēst:) Arī man sejā parādījās smaids šo izlasot. Vispirms jāsaka, ka ne es biju tas, kurš lidostā šo diskusiju uzsāka, piedevām vienmēr esmu bijis par to, ka vieta komandā ir jāizcīna ar rezultātiem nevis citiem līdzekļiem (lēmumiem u.tml). Taču joprojām ir virkne lietu, kas gan atlases procesā, gan izlases organizēšanās kopumā ir patālu no ideālā. Vari palasīt kaut vai šo - http://renchix.blogspot.com/2010/01/par-izlasem-un-atlasem.html
AtbildētDzēstProtams ka šis cilvēks :) var arī iekomentēt par atlasi uz Eiropas čempionātu, uz kuru bija nepilnvērtīga atlase, 2 no 2 vērtēja. Pārsteigums bija par Krūmiņu, kurš neatlasijās uz izlasi un tapēc stafetēs es domāju ka 1. etapu jāskrien Renāram. Aronas mačos pierādijās ka vidējā distancē Sirmais un Bertuks ir pārliecinoši labākie, pēc sprinta rezultātiem Pauliņš varētu būt vienā līmenī ar Sirmo, bet garajā Renārs un Kalvis, un protams Bertuks ir labākie. Un vai tad Renār man jābūt profesionālim, ja gribēju Tev pajautāt kapēc atlasē kautkas būtu jāmaina, gribēju dzirdēt kādi viedokļi jums tur lidostā bija izskanējuši, jo man šķiet ka ir normāli ka atlasās stiprākie uz šo brīdi, nevis pēc iepriekšējiem nopelniem un pieredzes. Visu cieņu un veiksmi jums visiem Bulgārijā!
AtbildētDzēstNo manis nebija ne vārda par neprofesionālismu. Diskusija bija galvenokārt par izlases koordinēšanu kopumā - gan par to, ka paši meklējam biļetes, paši braucam utt. Arī par to, ka izlases veidošana bieži notiek haotiski un neinformējot iesaistītās puses (sportistus). Par to, ka uz Eiropas čempionātu ir tikusi stiprākā komanda gan man īpašu šaubu nav, ja vēl tur klāt būtu Krūms, tad uz E"C būtu visi Latvijas stiprākie. Kā būs Norvēģijā to jau vēl neviens nezina. Galu galā tur jau mačs būs tik pēc gandrīz 3 mēnešiem.
AtbildētDzēstEs minēju par profesionālismu, tikai tāpēc ka pirmajā komentārā bija izskanējis jau pieņēmums -"tas ka šobrīd Artūrs un Kalvis un iespējams arī Jubelis ir stiprāki par Tevi un Krūmu, tas nenozīmē ka uzreiz kautkas būtu jāmaina." tas likās nekorekti. Ja vēlējies uzzināt, ko šie tur lidostā pļāpāja par tām atlasēm, par ko jau vairākus gadus rodas diskusijas ,ka kaut kas īsti nav tā kā vēlētos, vajadzēja tā arī sakarīgi vaicāk ,kā tavā otrajā komentārā, neizdarot pāragrus spriedumus.
AtbildētDzēst