Iedvesmai

Vakar dienas beigās aizrautīgi sekoju Nordic Orienteering tour 2010 (Ziemeļu orientēšanās tūre 2010) pirmajam posmam, kas reizē bija arī Pasaules kausa 4.posms. Šī tūre, kas norisinās pirmo gadu, ir mēģinājums pienest orientēšanos daudz tuvāk skatītājiem - vakar bija iespējams sekot līdzi sacensībām gan skatoties dzīvo TV bildi (distancē bija, šķiet, septiņas kameras), gan sekojot online rezultātiem, gan ar GPS starpniecību bija iespējams arī sekot reālajā laikā līdzi sportistu ceļiem kartē. Tas viss padarīja līdzi sekošanu visai aizraujošu, piedevām arī sacensību formāts bija nedaudz neierasts, jo sportisti skrēja vispirms ~5km vidējo distanci mežā un tad pēc kartes maiņas nepilnus 3km sprinta distanci pa pilsētapvidu.

Katrā gadījumā, šādi turpinot, domāju, ka būs iespējams piesaistīt daudz lielāku sponsoru atbalstu un arī skatītāji varēs orientēšanās sportu redzēt daudz tuvāk. Tā kā šogad tas viss vēl ir tādā testa režīmā, tad dažām valstīm komandu sastāvi nav tie paši stiprākie, tomēr domāju, ka jau nākamgad jau liela daļa vadošo sportisti šādā mačā piedalīsies, jo arī naudas balvas jau šogad tiek solītas nedaudz lielākas kā citos Pasaules kausa posmos. Starp citu nākamais tūres posms būs jau otrdien Stokholmā, kur būs sprints un sacensību formāts būs līdzīgs kā Tour de ski ar kvalifikācijām, pusfināliem un fināliem Stokholmas vecpilsētā.

Bet patiesībā šo visu es iesāku rakstīt nevis tāpēc, lai pastāstītu par jauno pavērsienu o-attīstībā, bet gan tāpēc, lai pastāstītu, ka, skatoties šādus pasākumus, kur man pašam gribētos būt, vēlme skriet uzreiz dubultojas. Un vakardienas treniņš pašā vakarā, lai arī tikai pusstundas garumā, pagāja nemanot. Tieši tāpat ir arī pēc lielo maratonu pārraidēm, kad kājas no redzētā pašas grib skriet.