Pirmās nedēļas pēc maratona parasti ir atelpas periods, kad ir jāļauj organismam atpūsties gan no paša maratona, gan arī lielā saguruma, kas ir uzkrāts maratona gatavošanās procesā. Un tā arī šoreiz pirmajās divas nedēļas pēc maratona skriešana bija neregulāra, un divu nedēļu laikā salasīti vien 100 noskrieti kilometri. To vidū gan bija arī 10.8 kilometri tradicionālajā 18.novembra skrējienā Rembatē, kur šogad bija nolasījusies neierasti spēcīga konkurence, kas arī veicināja to, ka pirmie trīs skrējēji finišēja ar visu laiku ātrākajiem Rembates apļa rezultātiem. Šo triju vidū kā otrais biju arī es, un sev pašam par lielu pārsteigumu noskrēju patiešām ātri (pēdējie pieci kilometri tika veikti 15'45"), kaut arī maratona sagurums kājās vēl bija jūtams gluži labi.
Novembra beigās sportiskās izklaides turpinājās, kad Valmierā tika apbalvoti 2013.gada Skrien Latvija kopvērtējuma uzvarētāji (video no pasākuma). Un tā kā uzvara Skrien Latvija kopvērtējumā bija viena no lietām, par kuru sezonas otrajā pusē piedomāju diezgan daudz, tad uzvarētāju kausa saņemšana bija patiešām patīkams brīdis, un šis pasākums bija kā tāds labs sezonas noslēgums.
Decembris parasti ir mēnesis, kad Ogrē tiek sumināti labākie sportisti, un šogad pilnīgi negaidīti un man par lielu pārsteigumu saņēmu balvu kā Ogres novada Gada sportists. Iepriekšējos gados sveikti tika visi novada sportisti, kas sezonas garumā bija uzrādījuši labus sportiskos panākumus, taču šogad vairākās nominācijās papildus nominantu sveikšanai tika īpaši sumināti arī atsevišķi sportisti. Laureātu sveikšanas pasākums bija patiešām atmiņā paliekošs - gan pateicoties saņemtajai balvai, gan tāpēc, ka Gada sportista balvu saņēmu no Pasaules čempiona orientēšanās sportā Edgara Bertuka rokām, kurš bija sagatavojis arī īpašu runu, gan arī tāpēc, ka, pateicoties manai intervijai žurnālā "Sports", kā specbalvu saņēmu dāvanu grozu no Dobeles dzirnavnieka - vēlmi par šādu "garšīgu" un reizē lietderīgu atbalstu intervijā biju pieminējis, un pavisam negaidīti pie šādas dāvanas arī tiku.
Ogres novada gada sportisti, saņemot dāvanas |
OTV studijā |
Lai arī pēdējās trīs nedēļas aukstums un stiprais vējš treniņus ir padarījis mazāk patīkamus, un tādēļ bieži esmu sastopams arī Ogres manēžā, tomēr ieilgušais bezsniega periods, kad zaļu zāli var manīt vēl joprojām, man pie sirds iet gluži labi - vismaz kājas neslīd un arī mežā var skriet bez problēmām. Tuvākajā laikā gan laika prognozes rāda, ka aukstums ies mazumā, taču, lai par siltuma iestāšanos būtu pavisam drošs, februārī, tāpat kā pirms gada, esmu ieplānojis doties atkal uz nometni Spānijā, kur gatavošanos jaunajai sezonai vismaz kādu laiku turpināšu siltākā vietā.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).