Juhūū - Pirmais zelts

Līdz ar šodienas uzvaru LČ o-maratonā esmu ticis pie savas pirmās zelta medaļas pieaugušo konkurencē. Prieks ir liels, neskatoties pat uz to, ka konkurence būtu varējusi būt lielāka.

Vēl īsi pirms starta nolēmu, ka vajadzētu censties jau sākumā uzskriet ātrāk, lai mūsu E grupu nedaudz sadalītu. Tas principā arī izdevās un jau pa ceļam uz 5.punktu sev aiz muguras redzēju vien Ati, Mārtiņu Sāru un Andri Jubeli. Uz 6.KP kopā ar Ati uztaisījām nelielu kļūdu, jo dabā bija krietni vien vairāk bedru nekā kartē iezīmēts. Andris ar Mārtiņu punktu paņēma pirms mums un izdevās viņus noķert atkal uz 8.KP. Nākamais bija garais etaps un etapa sākumā viens pats iegāju taisni mežā, nogriežot stūri, uz ceļa satikāmies atkal ar Ati, un tad Atis paziņoja, ka abi pārējie ir aizgājuši pa otru ceļu. Tā nu kopā skrienot, vēl pāris reizes pārspriedām, kā labāk etapu skriet, un nolēmām iet taisni pa stigu, jo tad viss etaps praktiski sanāktu pa ceļiem. Tā kā skrējām diezgan ātri, tad paņemot 9.KP nospriedām, ka esam Andrim un Mārtiņam priekšā. Dzeršanas punktā padzēros garšīgo silto ūdeni un skrējām tālāk. Īsi pirms 13.KP biju pārsteigts, ieraugot Mārtiņa muguru sev priekšā un tad nu uzskrēju nedaudz ātrāk, lai abus ar Andri panāktu. Uz 15.KP pa priekšu skrēja Ģirts Liniņš, kurš ļoti precīzi uzgāja punktam un pa vidam nedaudz varēja atpūsties no orientēšanās, tālāk viņš pagriezās ne uz mūsu pusi un atkal skrējām tālāk četratā. Pie 21.KP visi apstājāmies, lai izlemtu par labāko variantu; Andris gribēja iet apkārt pa ceļu, bet es ātri izlēmu, ka jāiet taisni un tā nu visi skrēja aiz manis.

Atceroties iepriekš publicēto info, ka pirmais skatītāju punkts ir pēc 13 kilometriem, izskrienot no 22.KP noteicu Atim, ka nu jau puse tūlīt būs pievārēta, taču pēc laika likās, ka tomēr ir skriets nedaudz mazāk. Lai vai kā uz 23.KP aizgāju nedaudz pa labi un parējie trīs mani apdzina, tā nu sanāca, ka skatītāju punktu paņēmu nedaudz aiz pārējiem. PIe barošanas galda apstājos sameklēju savu pudeli, paķēru pāris šokolādes gabalus un banānu, kurš nokrita pie zemes, un tā nu man bija banāns kopā ar zāli. Lai arī barojoties kādu brītiņu biju aizkavējies, tomēr jau skrienot laukā no pļavas ieraudzīju, ka gan Atis, gan Andris ir turpat priekšā, Mārtiņš kopā ar mani bija ilgāk uzkavējies pie barošanas.

Redzēju, ka tūlīt priekšā būs puķīte un centos uzmanīgi izpētīt kādā virzienā tad man tā būs jāskrien. Paņemot puķītes vidus punktu uzreiz devos uz savu punktu, un no sākuma likās, ka tas ir man vienīgajam, taču uzreiz ieraudzīju, ka arī Andris man seko. Skrienot pa taciņu īsti nevarēju saprast, kurā brīdi iet iekšā mežā, nogriezos un pa gabalu ieraudzīju lielu sakni, pie tās pieskrēja vēl vairāki cilvēki, taču punkta nebija un kā izrādās, tad tā sakne kartē nemaz nebija iezīmēta. Izmetot nelielu loku, pa gabalu ieraudzīju, ka neliels bariņš paņem punktu, arī Andris. Ātri to paņēmu un tūlīt arī atkal noķēru Andri. Izskrienot no 29.KP man lielā ātrumā pretī skrēja četri 20nieki un vēl pie sevis nodomāju, ka šie baigi bliež. Tālāk atkal paņēmu puķītes viduspunktu un pamanīju, ka kaut kur ir pazudis Andris. Izskrienot nākamo 'ziedlapiņu', Andri joprojām neredzēju, bet skrēju tik tālāk. Atkal īsti nevarēju saprast vai esmu Ati un Mārtiņu apdzinis vai nē. Pie 34.KP ieraudzīju abas šodienas meiteņu 20 grupas uzvarētājas un pamanīju arī Ati un Mārtiņu, kas bija nelielu gabalu man priekšā. Izskrēju uz lielās elektrolīnijas un redzēju, ka šie abi uzreiz dodas pāri izcirtumam. Izlēmu, ka paskriešu vēl pa elektrolīniju, jo pamats tur bija gana stingrs. Tad noskrēju gar izcirtuma malu un izskrēju tieši priekšā Atim. Tālāk jau atkal skrēju pa priekšu. Ceļā uz 37.KP veiksmīgi tikām pāri uzbūvētajam 'tiltiņam' un skrēju uz punkta pusi tomēr īstas pārliecības par to, kur ir punkts nebija, tomēr aptuvena nojausma bija. Atis vēl kaut ko ieminējās par to, ka ja būsim par tālu uzskriesim uz stigas, taču punktu paņēmu gluži labi. No 39.KP izskrējām nevis pa taisno, bet gar zaļā malu, kas arī nebija diez ko laba.

Pirmā apļa kartes

Tālāk jau priekšā kartes maiņa. Atkal padzēros no savas pudeles, izvilku no sava maisa arī jostas pudelītes, paņemot vien divas, jo sapratu, ka vairāk droši vien nevajadzēs. Atkal pa šokolādei un banānam un dodamies iekšā pēdējā aplī. 

Jau skrienot uz 2.punktu sāku pētīt beigu daļu, jo sapratu, ka uz finišu visu atstāt nevēlos. Redzēju, ka etaps uz pēdējo KP ir gana garš, bet uz to ir arī vairāki varianti. Nolēmu, ka iespējams pēc 10.KP būs jātaisa izšķirošais izrāviens. Skrējām vien tālāk, uz 3.KP nedaudz uzmetot līkumu, jo īsi pirms punkta bija lieka taka, kas kartē nebija. 4.KP paņēmām ne pārāk pārliecinoši, uz piekto diezgan ātri sāka skriet Atis, taču pret koku atsita kāja un aizskrēju atkal pa priekšu. Paņemot piekto, apstājos un ļāvu, lai Mārtiņš skrien pa priekšu, jo biju gājis pa priekšu lielāko distances daļu (galvenokārt tāpēc, ka vēlējos skriet savā ātrumā un pieļāvu domu, ka skrienot manā ātrumā, kas bija nedaudz lielāks, kad pa priekšu skrēja kāds cits, puiši ātrāk pagurs). Uz 6.KP cauri zaļajam Mārtiņš izgāja ļoti taisni, taču punktu paņēmu atkal es kā pirmais un tālāk jau nolēmu, ka skriet pa taisno uz septīto nav jēgas un jāskrien pa taku. Pie astotā punkta likās zaļāks kā kartē zīmēts taču punktu paņēmām diezgan labi. Tālāk devītais, desmitais un, lai arī iepriekš biju plānojis, ka no desmitā sākšu mēģināt mukt prom, tomēr sākumā pa zaļo vēl skrējām visi kopā. Kad izskrēju uz elektrolīnījas nedaudz tomēr uzkāpināju un jutu, ka Mārtiņš ar Ati sāk atpalikt. Sapratu, ka tā ir iespēja un ātri izlēmu, ka uz pēdējo skriešu pa stigu, vienīgi nedaudz biju noraizējies vai izdosies labi paņemt 11.KP, par laimi, tur mežā jau iepriekšējie bija saminuši taciņas un arī punkts spīdēja pa gabalu. Īsi aiz manis punktu paņēma Atis un uzskrienot uz taciņas un pēc tam uz stigas sāku skriet vēl ātrāk. Aiz muguras nevienu nedzirdēju un sāku jau domāt, ka varbūt viņi ir aizgājuši apkārt pa ceļu uz pēdējo un, ja nu mans variants nav ātrākais, tomēr pie pēdējā KP Kristaps apsveica, ka esmu pirmais un tā nu finišēju pēc 2 stundām 38 minūtēm un 38 sekundēm, gandrīz 7 minūtes ātrāk kā plānotais uzvarētāja laiks. Atis finišēja kādas 2 minūtēs vēlāk un vēl kādu brīdi aiz viņa finišēja arī Mārtiņš.

Otrā apļa karte

Tā nu pagājušā gada sudrabam esmu pievienojis zeltu un šis nu ir gluži labs noslēgums sezonai, jo tas nozīmē, ka esmu arī nodrošinājis 2.vietu Latvijas Kausā, kas, iespējams, dos automātisku iekļaušanu izlasē uz BČ, kas varētu būt gana noderīgi, par cik skolas dēļ, uz visām atlasēm varētu arī netikt. Lai vai kā pa lielam sezona ir galā, un vēl ir nelielas šaubas par to vai nākamsestdien vajadzētu startēt LČ nakts čempionātā, jo vakar noberztais papēdis arī šodien tika vēl nedaudz pabojāts un kājas ir sagurušas krietni pamatīgi. 

Liels paldies arī Briksnim par organizēšanu!