Atšķirībā no pagājušā gada Ložmetējkalnā distance bija sameistarota daudz garāka un 30-35 minūšu vietā lielākā daļa komandu skrēja 50-55. To visu grūtāku padarīja vēl tas, ka lija lietus, un skriešana formā, kas ar katru brīdi paliek slapjāka un smagāka, nu nekādīgi nebija viegla. Arī lielajos zābakos skriet nav viegli, un nu tam ir arī lielākas sekas noberzta papēža izskatā - redzēs kā tas ietekmēs rītdienas skriešanu.
Taču kopumā viss izdevās lieliski, un, lai arī pēc finiša vēl bija doma, ka varbūt esam nedaudz kļūdījušies plānojumā, tomēr beigu beigās atkal izcīnījām uzvaru ar vairāk kā 3 minūšu pārsvaru pār otro vietu. Nākamgad laikam būs jāmēģina to izdarīt arī trešo reizi.
Savukārt rīt došos uz Jelgavas pusi uz o-maratonu. Cerams, ka noberztā kāja un nedaudz arī no zābaku smaguma sagurušās kājas neietekmēs rītdienas skrējienu un izdosies tikt pie medaļas, nu tā vismaz vajadzētu būt. Žēl tikai, ka dalībnieku pamaz - vien astoņi. Laikam jau sezona pārējiem ir galā, lai gan to nevarētu teikt par citu grupu sportistiem. Interesanti gan būtu uztaisīt maratonu, kur visiem dalībniekiem būtu jāskrien maratona cienīga distance, ne tikai elites grupai, nu gluži kā gludajā maratonā, jo kā zināms maratons tā pa īstam sākas tik pie noteikta skaita kilometru noskriešanas. Vienīgi tad laikam dalībnieki būtu nevis 377, bet vismaz reizes desmit mazāk.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).