Gada rezumē 2025

Iepriekšējā gada kopsavilkumu nobeidzu ar katram pārdomājamu jautājumu - "Kāpēc es (vispār, vēl aizvien) skrienu?". Pie atbildes, ka skriet vairāk nevajag, šajā 2025.gadā vēl nenonācu, tāpēc joprojām skrēju gana daudz - brīžiem mazāk, brīžiem vairāk, gan ar kāpumiem, gan ar kritumiem.

Ziema un pavasaris pagāja galvenokārt maratonu zīmē. Ziemas treniņu galvenā motivācija bija starts Briselē Eiropas čempionātā šosejā maratona distancē. Treniņu apjoms brīžiem atgādināja laikus pirms desmit gadiem, bet ziemā ieliktā bāze pēc tam arī lieti noderēja atlikušajos gada mēnešos, kad pēc jūnijā gūtā muskuļa plīsuma divi mēneši pagāja vairāk tādā "tūrista" režīmā - ar neskriešanu, soļošanu un tikai nedaudz skriešanu.

Tuvojoties rudenim un atsākot regulāru skriešanu, uz brīdi izdevās atgūt gana labu fizisko formu, un, par pārsteigumu pašam, rudenī sešu nedēļu laikā man bija seši starti sacensībās. Kaut arī pēdējos gados liela kāre uz startēšanu sacensībās man vairs nav bijusi, šogad viss sakrita tā, ka sacensību gada laikā bija diezgan daudz - lai arī nevar teikt, ka speciāli tās meklēju.

Kopā 2025.gadā bija 21 (!) starts sacensībās - vienpadsmit starti orientēšanās sacensībās (tai skaitā divi rogainingi 3h garumā), divi Stirnubuka taku skrējieni, divi maratoni, četri īsāki skrējieni šosejā, viens starts stadionā un viens manēžā. Interesanti, ka orientēšanās sacensības šogad pat ir bijušas vairāk par skriešanu bez kartes - tā gan ir vairāk sakritība, nevis kāds zīmīgs pavērsiena punkts.

Treniņu apjoms šogad arī ir bijis lielākais kopš 2017.gada un aizvadītajos 12 mēnešos (decembris-novembris) kopumā esmu mērojis 5634 kilometrus. Taisnības labad gan jāsaka, ka teju pusi no apjoma savācu maratonu gatavošanās laikā, un atlikušie astoņi mēneši bija krietni piezemētāki kilometru ziņā. Aizpērn aizsākto treniņu apjoma atspoguļojumu tabulā esmu papildinājis arī šoreiz.

Gads	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	2021	2022	2023	2024	2025
Kilometri	7450	7966	8600	7382	5470	2788	3020	3300	4355	3527	4640	5634
Stundas	520	553	610	546	386	205	235	254	330	257	331	405

Šogad arī sanāca izskriet vairākus savus šīs desmitgades ātrākos rezultātus skriešanas distancēs - maratonā, 5km šosejā, Rembates skrējienā, tālu nebija arī 10km rezultāts - kas nozīmē, ka jauda vēl zudusi nav.

Tradicionālais gada rezumē ieraksts noteikti nevar iztikt bez gada nomināciju uzskaitījuma. Un šogad tās pat ir sanākušas nedaudz vairāk kā pēdējos trīs gadus.

• Gada maratons un gada čempionāts - Eiropas čempionāts šosejas skriešanā Briselē. No abiem šī gada maratoniem, šis bija ātrākais (2h26'44") un arī grūtākais. Rezultāts bija sliktāks, kā biju cerējis, bet ar visu to čempionāts bija izdevies godam. Sasniegtais rezultāts jau kārtējo gadu ir ļāvis noslēgt Latvijas gada ātrāko maratonistu TOP3 (šogad otrā vieta). Šogad gan aiz manis 25 sekunžu robežās skrējuši vēl trīs sportisti - tā ka cīņa par TOP3 bijusi sīva un nākamgad, lai to atkārtotu būs jāskrien ātrāk.
• Gada rekords - 5 kilometros šosejā Mārupes skrējienā - 15'43". Vasaru biju pavadījis ārstējot traumu, ātrie treniņi pirms šī skrējiena bija bijuši tikai daži, un uz startu braucu ar domu, ka būtu lieliski noskriet ātrāk par 16 minūtēm. Taču skrējiens izdevās negaidīti labs, kam bonusā nāca jauns personīgais rekords. Bez šī rekorda šogad bija vēl viens  rekords vai drīzāk "pirmrekords" - 2000m manēžā (6'01").
• Gada medaļa - 3.vieta Latvijas čempionātā maratonā Rīgas maratona ietvaros. Trim LČ maratona sudrabiem iepriekš, šogad pievienoju bronzu. Skrējiens Rīgā bija piecas nedēļas pēc maratona Briselē. Bija jauna pieredze maratona skriešanai - gan ar īsu atjaunošanos, gan ar skriešanu grupā, gan ar to, ka rezultāts laika izteiksmē (2'30'23") bija otršķirīgs.
• Gada trauma - augšstilba muskuļa plīsums. Gadu gaitā traumas ir bijušas daudz un dažādas, taču šī bija jauna pieredze, gan tāpēc, ka sākumā nezināju, kas tieši ir noticis, gan arī to, ka bija ļoti daudz nezināmā arī atgūšanās periodā. Un, protams, vasaras sportiskos plānus tā sagrieza kājā gaisā.
• Gada piedzīvojums - Jukola soļiem. Saplēst muskuli, un pēc nedēļas ar kāju, ar kuru nedrīkst skriet, soļos veikt orientēšanās distanci Somijas mežā, pa klintīm, purviem, izcirtumiem. Tas bija kārtīgs piedzīvojums ar pārsteidzoši lielu gandarījumu 80 minūšu garumā.
• Gada uzvara - Stirnubuks Valmierā. Šogad pie uzvarām tiku Aizkraukles pusmaratona 5km skrējienā, orientējoties Kāpā (gan katrā dienā atsevišķi, gan arī kopvērtējumā), un arī Valmieras Stirnubukā. Taču Valmieras skrējiens noteikti no šiem bija emocionāli vispiepildītākais. Skrēju ātri, beigās bija grūti un cīņa ar sevi visas distances garumā.
• Gada ceturtā vieta - Rembates skrējienā. "Rembates Aplis" 18.novembrī ir droši vien viens no ilglaicīgākajiem skrējieniem Latvijā, kas joprojām notiek. Gandrīz katru gadu man tas ir kā sezonas pēdējais skrējiens, kad īstā sezona jau it kā beigusies, bet vēl ir iespēja uzskriet sacensībās. Šogad ceturtā vieta, kas citus gadus man ir bijusi viena no populārākajām vietām finišā, bija tikai viena - tieši Rembatē. Ilgu laiku turējos otrajā vietā, pēdējos trīs kilometros atkāpos uz trešo vietu, un pēdējos piecsimt metros tiku vēlreiz apdzīts un finišu sasniedzu kā ceturtais - toties ar savu ātrāko rezultātu Rembatē vismaz šajā desmitgadē.
• Gada (nesvinētā) jubileja - 30 gadi sportā. Par šo atcerējos kādus divus mēnešus pēc tam, kad būtu bijis jāsvin šāds notikums. Bet tieši šogad apritēja 30 gadi, kopš pirmo reizi tiku aizvests uz orientēšanās treniņiem un aizsākās manas gaitas sportā. Sākumā orientējoties, pēcāk skrienot maratonus, un kā redzams šogad joprojām darot gan vienu, gan otru.

Šī sezona bija gana raiba, bet reizē arī interesanta. Vai nākamgad skriešu tikpat daudz - ej nu sazini. Zinu tikai to, ka gribētu vēl sagatavoties vienam jaudīgam maratonam. Atliek tikai atrast sevī pietiekami daudz motivācijas un gribasspēka, lai regulāri pārkāptu slieksnim un dotos skriet, lai vēlmi izdotos piepildīt.