Ventspilnieki sestdien svinēja skriešanas svētkus par godu trešajam Ventspils pusmaratonam. Man gan tas bija tikai otrais, taču arī man šajā nedēļas nogalē sanāca skriešanas svētkus izbaudīt pēc pilnas programmas - neslikts rezultāts, negaidīts pjedestāls, kvalitatīva pēcskrējiena atpūta Ventspils akvaparkā un piedzīvojumiem bagāts mājupceļš.
Cenšoties vairāk strādāt pie skriešanas ātruma, pēdējās nedēļās noskrieto kilometru skaits vairs nav tik liels, kā gatavojoties maratonam, taču treniņu kvalitāte ir pieaugusi, taču tam līdzi arī nāk visai liels nogurums, jo organismam tās tomēr ir pārmaiņas no pierastās skriešanas - muskuļi un saites saņem citādu slodzi un arī organismam kopumā ātrā skriešana atņem savu daļu enerģijas rezervju. Un tā kā pusmaratons Ventspilī ir tikai ceļa posms uz citiem sezonas mačiem, tad īpaši atpūsties uz uzkrāt spēkus pirms Ventspils nesanāca, taču kā jau ne reizi vien esmu novērojis, reizēm ar smagām kājām treniņu cikla pašā vidū izdodas noskriet ātrāk, nekā tad, kad esmu pilnīgi atpūties.
Laiks arī šogad bija līdzīgs kā pirms gada - neliels lietutiņš, kā arī ne pārāk karsts - apstākļi kā radīti skriešanai. Taču nekādu konkrētu prognožu par gaidāmo rezultātu nebija - kā pirms mača teicu Kristapam "cik varēšu tik skriešu..pieļauju, ka tas var būt robežās no 1:09:00-1:10:30..gribētos jau protams ātrāko variantu, bet nu viss atkarīgs no sajūtām..".
Aizvadītā nedēļas nogale sanāca īpaši sportiska - skriešana jau nedēļas nogalēs, protams, parasti neizpaliek tik un tā, bet šī bija pirmā nedēļas nogale pēc ilgiem laikiem, kad sacensībās skrēju divas dienas pēc kārtas. Piedevām viens no skrējieniem bija šī gada debija orientēšanās mačos, un arī tāpēc šīs brīvdienas bija citādākas kā pēdējā laikā ir ierasts.
Latvija čempionāts o-sprintā
Par to, ka varētu startēt Latvijas čempionātā orientēšanās sprintā sāku aizdomāties apmēram nedēļu iepriekš. Nez no kurienes uznāca vēlme pamēģināt, vai ar karti rokās skriet vēl spēju kā agrāk. Domas par to, vai skriet vai neskriet, galvā rosījās labu brīdi, bet iepriekšējā sestdienā, esot Dobelē, kad skrēju Dobeles pilsētas svētku ietvaros rīkotajā Nakts skrējienā, sapratu, ka Dobele varētu būt gana interesanta vieta orientēšanās sprintam, un jau nākamajā vakarā sprintam arī pieteicos.
 |
| Startā |
Pirms gada Nordea Rīgas maratonā pusmaratonu skrēju ar baloniem uz muguras - skrēju lēnām, turēju tempu citiem un rezultātos manu laiku atrast nevarēja. Šogad biju nolēmis skriet ātri un bez baloniem, un klusībā cerēju, ka tieši šajā skrējienā varētu pacensties tikt pie jauna personiskā rekorda.
Pirms pievērsties maniem piedzīvojumiem pusmaratona distancē, jāizdara neliela atkāpe, lai pieminētu manu eksperimentu "Nopērc mani maratonam". Lai redzētu, vai cilvēkiem ir interese, ka pārstāvu viņu organizāciju vai uzskatus, norādot to sava pieteikuma ailē "Komanda", biju palaidis šādu piedāvājumu interneta tīmekļos. Vispirms jau jāsaka liels paldies tiem, kas retvītoja, atzīmēja, komentēja vai citādi palaida šo manu ziņu tālāk - šī piedāvājuma ieraksts blociņa lasītāko ierakstu sarakstā strauji pietuvojās pirmajām vietām. Taču atgriezeniskā saite gan bija visai minimāla - bija daži, kas interesējās, vai kāds mani jau ir nopircis, vēl mazāk bija to, kas ziņoja, ka esot apsvērta doma manu nopirkt, bet reālu pieteikumu saņēmu tikai vienu.Sākotnējā versijā komandas laukā bija plānots norādīt Superkauss.lv, taču pēcāk nopirktais teksts tika izmainīts, un rezultātu sadaļā manam vārdam blakus lasāms "Sveiciens Ilgai Rozei!" - mammai par to bija īpašs prieks. Jāpiemin, ka vienu brīdi pazibēja variants "Komandas" laukā norādīt "Rokas nost no Sīrijas!", taču šis variants tika atmests. Katrā gadījumā no manis paldies Kasparam par manis nopirkšanu. Līdz ar to jāsaka, ka eksperiments noslēdzās vismaz ar minimālu interesi, kaut , protams, to būtu gribējies lielāku - bet ja nu kādam uz priekšdienām uzrodas vēlme kā nebūt atbalstīt mani vai popularizēt sevi, tad ar šādiem piedāvājumiem droši var ar mani sazināties - kaut vai izmantojot sadaļu "Jautā Rencim", atstājot savas koordinātes.
Šogad Nordea Rīgas maratonā plānoju skriet pusmaratona distanci, un tieši tāpēc esmu izlēmis veikt nelielu eksperimentu un izsolīt 'Komandas' lauku blakus savam vārdam rezultātu sarakstā. Tāpēc, ja vēlies, lai blakus manam vārdam rezultātu sarakstā gozētos Tavs vārds, Tava uzņēmuma nosaukums, Tavas mājas lapas adrese, kāds zīmīgs sauklis vai jelkāds cits burtu savirknējums, šī iespēja ir kā radīta Tev.
Pirms gada dienā, kad Rīgā Biķernieku trasē norisinājās pirmais Rīgas pusmaratons, startēju Diseldorfas maratonā, un skriešanu pa Biķernieku trasi nācās atlikt vismaz uz gadu. Šogad savu pavasara maratonu jau biju noskrējis pirms divām nedēļām, tāpēc maratons tiešā veidā šķērslis skriešanai šajā pusmaratonā vairs nebija, piedevām šogad Latvijas čempionāts pusmaratonā bija ieplānots tieši Rīgas pusmaratona laikā, tieši tāpēc to, ka Biķerniekos jāskrien, izlēmu bez ilgas domāšanas. Patiesībā vēl viens iemesls skriešanai bija arī tas, ka šogad ar Kristapu tikām aizrunāti seriāla Skrien Latvija posmos komandu cīņas ietvaros pārstāvēt VSK Noskrien komandu, un komandu pievilt nav smuki - arī tāpēc šo skrējienu izlaist nedrīkstēja.
Ēst man patīk ļoti, un ēdu es daudz, nereti pat pārāk daudz. Taču, tā kā vielmaiņa man strādā labi, un arī fiziskā slodze ir pietiekami liela, tad liekie kilogrami manī īpaši nekrājas. Tieši šī iemesla dēļ pie tā, ko, kad un cik daudz es ēdu, ikdienā īpaši nepiedomāju. Taču izņēmums ir pēdējā nedēļa pirms maratona, kad ēšana tiek tam īpaši pakārtota, lai ar papildus enerģijas rezervēm maratons padotos vieglāk. Aptuveni divas pēdējās nedēļas pirms maratona ir laiks, lai ķermenis pamazām atpūstos no treniņu slodzēm un uzkrātu enerģiju maratonam, un papildus treniņapjomu mazināšanai arī noteikts ēšanas režīms var palīdzēt uzkrāt tik ļoti nepieciešamo enerģiju galvenajam startam.
Jau vakarā pēc mana iepriekšējā maratona Amsterdamā pērnā gada oktobrī radās doma, ka arī pavasarī vajadzētu atgriezties Nīderlandē un startēt Roterdamas maratonā. Kaut arī ziemas laikā tika apsvērti vēl vairāki varianti, tomēr galu galā izvēle palika nemainīga, un par pavasara maratona starta vietu tika izvēlēta Roterdama. Priekšnoteikumi par labu šai izvēlei bija tie paši vecie - daudz dalībnieku (~7500), līdzena un ātra trase (maratonu statistikas vācēji to ierindo pat ātrāko trašu TOP5), kā arī samērā viegla nokļūšana.
Treniņu cikls šim maratonam iesākās visai veiksmīgi, ņemot vērā, ka ziema Latvijā bija iekavējusies ar atnākšanu un līdz pat janvāra sākumam treniņos skriet varēja ar pilnu atdevi bezsniega apstākļos. Jau tad biju izlēmis, ka, lai arī visnotaļ augsts, tomēr lielais mērķis pavasara maratonā varētu būt paskriet zem divām stundām un divdesmit minūtēm. Pirmā treniņu posma nobeigumā kā labs apliecinājums tam, ka kaut kāda sportiskā izaugsme ir vērojama, bija jauns personīgais rekords pusmaratonā Sicīlijā. Atgriežoties Latvijā, gan nokļuvu lielā salā un sniegā, līdz ar to treniņu režīms piedzīvoja pārmaiņas - nu skriešana galvenokārt notika manēžā. Neskatoties uz to, kilometri maratonam krājās itin labi, vien varbūt maratonam specifiskāks ātruma darbs pirmās nedēļas, sākot skriet pa manēžu, nedaudz izpalika.
Ventspilnieki sestdien svinēja skriešanas svētkus par godu trešajam Ventspils pusmaratonam. Man gan tas bija tikai otrais, taču arī man šajā nedēļas nogalē sanāca skriešanas svētkus izbaudīt pēc pilnas programmas - neslikts rezultāts, negaidīts pjedestāls, kvalitatīva pēcskrējiena atpūta Ventspils akvaparkā un piedzīvojumiem bagāts mājupceļš.
