NIKE Riga run un LČ 10km šosejā

Pērn NIKE Riga run neskrēju, bet tā kā šogad tas tika apvienots ar Latvijas čempionātu 10 kilometru skrējienu šosejā un tika solīts, ka atšķirībā no pagājušā gada trase patiesi būs precīzi 10 kilometri, tad jau vasaras sākumā tika nolemts, ka šajā skrējienā būs jāpiedalās. Dažs labs vēl izteicās, ka tas būšot šī gada otrs nozīmīgākais starts, bet man vienkārši gribējās noskriet patiešām labi. Maija beigās Mežaparkā LSC skrējiena ietvaros 10 kilometru distanci Mežaparkā (tur gan trase nedaudz cita un nedaudz līdzenāka) noskrēju ar rezultātu 32'43", kur, lai arī konkurences īpaši nebija un lielu daļu distances nācās skriet vienam, tomēr toreiz noskrēju tuvu tā brīža spēju robežai. Vasaras laikā tika skandināts, ka esot jāskrien pa 32'00", kas pašam īsti ticami nelikās, bet pirms mača vien nospriedu, ka par rezultātu 32'20" būtu visnotaļ apmierināts. Protams, treniņos jau arī nesēdēju kājas šūpodams, bet par reālo gatavību varēju vien pārliecināties pašā mačā. Sastāvs uz skrējienu bija nolasījies visai spēcīgs, un šķita, ka arī manā līmenī skrienošu skrējēju būs ne viens vien, taču galu galā izrādījās, ka, kā jau man ierasts, lielāko distances daļu veicu vienatnē.

Vidējais Latvijas pusmaratonists

Sacensībās ir tādi, kas cīnās par pirmajām vietām, ir tādi, kam lemts noslēgt rezultātu sarakstu, bet lielais vairums dalībnieku ir kaut kur pa vidu. Tā nu vienā no treniņiem aizdomājos par to, ka līdz ar pusmaratonu popularitātes pieaugumu pēdējā gadā būtu interesanti paskatīties, kāds tad ir vidusmēra pusmaratonists, kas startē Latvijas skrējienos.

Pusmaratonu šogad Latvijā jau ir bijis gana daudz, šķiet, vismaz septiņi, bet, pateicoties Skrien Latvija pusmaratonu seriālam, četri līdz šim notikušie - Rīgas pusmaratons Biķernieku trasē, Ventspils pusmaratons, Liepājas pusmaratons un Kuldīgas pusmaratons, visticamāk ir pulcējuši dalībniekus, kas visvairāk atspoguļo vidējos Latvijas pusmaratonistus. Un tieši tāpēc šo četru pusmaratonu rezultāti tika ņemti par pamatu mana vidējā pusmaratonista aprēķiniem.

Pusmaratons Kuldīgā

Tieši pirms gada, rakstot par 2010.gada Kuldīgas pusmaratonu, iegūto Latvijas čempionāta medaļu pusmaratona distancē nodēvēju par "zīmi" tam, ka, iespējams, tieši skriešana nevis orientēšanās sports priekš manis ir īstā izvēle. Klāt ir 2011.gads, šogad mežā orientējies esmu, šķiet, vien piecās sacensībās, tajā pat laikā ir noskrieti jau seši pusmaratoni, maratons un vēl vairāki skrējieni, un atkal esmu ticis arī pie Latvijas čempionāta medaļas - tā pat kā pērn - bronza Latvijas čempionātā pusmaratonā Kuldīgas pusmaratona ietvaros. Tā vien šķiet, ka šī pāreja no orientēšanās uz skriešanu ir notikusi daudz straujāk kā gaidīts, un varbūt arī labi, ka tā, jo ilglaicīgi balansēt starp abiem sporta veidiem nez vai būtu produktīvākā izvēle.

Apmēram puskilometru pēc starta

Bet runājot par pašu skrējienu Kuldīgā, kā jau minēju, LČ ieskaitē atkal tiku pie trešās vietas, un arī absolūtajā vērtējumā tāpat kā pirms gada finišēju ceturtais. Lai arī, manuprāt, pasākums pats par sevi, neskaitot grandiozo karstumu, pagājušogad bija vairāk izdevies, tomēr sportisko rezultātu ziņā skrējiens šogad bija daudz augstākā līmenī, ko daļēji veicināja arī daudz labvēlīgāki laikapstākļi. Pēc finiša viens no dalībniekiem minēja, ka vietām "trase bija pilnībā izvarota", un patiesi biežā seguma maiņa, vairāki asi pagriezieni, kur brīžiem bija sajūta, ka varētu zust līdzsvars, un pagarais kāpums trases vidusdaļā noteikti nesekmēja pašu augstvērtīgāko rezultātu sasniegšanu. Taču neskatoties uz to, Kuldīgā skriet man patīk.

Kvalitatīvais dalībnieku sastāvs sekmēja to, ka, neskaitot abus līderus - Stiapanu no Baltkrievijas, kuru apbalvošanā komentētājs visu laiku "vilka uz zoba" un Valēriju, kas atrāvās jau uzreiz no paša starta, pirmos kilometrus kopā skrēja varen daudz sportistu. Pirmos kilometrus gan kājas vēl kā nākas strādāt negribēja, tāpēc sākumā turējos iepakaļus trešās vietas grupai, bet pirmā apļa beigās, kad bija pieveikti jau vairāk kā pieci kilometri, uz trešo vietu joprojām pretendēja ap desmit skrējējiem, to vidū arī es. Otrā apļa sākumā ātrums laikam nedaudz pieauga, grupa diezgan ātri izjuka un dalībnieki pamazām izkārtojās atbilstoši saviem spēku samēriem. Jānis Višķers un viens no lietuviešiem nu bija divatā iesaistījušies cīņā par trešo vietu, bet aiz viņiem kādu gabaliņu skrējām četru cilvēku grupiņa, kam bija lemts izspēlēt atlikušo Latvijas čempionāta medaļu.

Priekšā skrienošajam lietuvietiem Višķera kāpinājums laikam bija spēkus atņēmis pārāk daudz, un otrā apļa beigu daļā lietuviešu skrējējam ļoti strauji pietuvojāmies un tikpat strauji arī apdzinām. Otro apli vēl noslēdzām četratā, bet tad palēnām temps pieauga, un trešā apļa beigās jau skrēju viens pats, un tajā brīdī trešā vieta jau bija tuvāk kā mani sekotāji. Priekšā skrienošais Jāni Višķers bija teju pusminūtes attālumā, un kaut arī praktiski visu laiku viņu tālumā redzēju (galvenokārt tāpēc, ka blakus viņam brauca trešo vietu pavadošais motocikls), taču pat nedaudz vēl palielinot tempu, tuvāk viņam tikt tā arī neizdevās - patiesībā pēdējā aplī pat ar visu finiša paātrinājumu vēl trīs sekundes viņam piezaudēju. Bet kopumā ar skrējienu paliku apmierināts, un arī par ceturto vietu ar rezultātu 1:10:25 esmu visnotaļ gandarīts, galu galā arī Latvijas čempionāta medaļa tika nopelnīta.

Pirmais sešinieks absolūtajā vērtējumā

Uz priekšdienām organizatori varētu jau pie reģistrēšanās internetā noskaidrot katra dalībnieka krekla izmēru, citādi, saražojot lielā skaitā vien divus izmērus - laikam vienu vīriešiem, otru sievietēm, iegūtā dāvana krekla formā ne vienmēr ir saņēmēja izmēram atbilstoša. Kaut arī tādos gadījumos, kad ar izmēru īsti nav trāpīts, ir iespēja to kā pateicību pasniegt saviem līdzjutējiem, kas kā ierasts arī Kuldīgā bija augstā līmenī.

Visbeidzot jāpiemin tas, ka šī nedēļas nogale bija īpaša ar to, ka līdz ar daudzajām nedēļas nogales aktivitātēm svētdiena bija pirmā no skriešanas brīvā diena kopš 11.maija, kad atvilku elpu pēc Diseldorfas maratona. Bet atpūta nāca tieši laikā, jo no šodienas ir sācies pēdējais desmit nedēļu treniņu cikls pirms rudens maratona Amsterdamā oktobra vidū. Līdz tam gan droši vien vēl dažās sacensībās piedalīšos, bet tuvākās vien pēc trim nedēļām, kad Mežaparkā būs NIKE Riga run.