Šoreiz mans klusēšanas periods ievilcies patiešām ilgi - kopš pēdējā ieraksta par Ravennas maratonu pagājuši jau vairāk kā divi mēneši. Un kaut arī blociņa ierakstu iztrūkuma periods zināmā mērā ir sakritis ar starpsezonas laiku, kad sacensību nav, tomēr patiesībā pa šo laiku sportam tuvi notikumi ir bijuši diezgan daudz.Pirmās nedēļas pēc maratona parasti ir atelpas periods, kad ir jāļauj organismam atpūsties gan no paša maratona, gan arī lielā saguruma, kas ir uzkrāts maratona gatavošanās procesā. Un tā arī šoreiz pirmajās divas nedēļas pēc maratona skriešana bija neregulāra, un divu nedēļu laikā salasīti vien 100 noskrieti kilometri. To vidū gan bija arī 10.8 kilometri tradicionālajā 18.novembra skrējienā Rembatē, kur šogad bija nolasījusies neierasti spēcīga konkurence, kas arī veicināja to, ka pirmie trīs skrējēji finišēja ar visu laiku ātrākajiem Rembates apļa rezultātiem. Šo triju vidū kā otrais biju arī es, un sev pašam par lielu pārsteigumu noskrēju patiešām ātri (pēdējie pieci kilometri tika veikti 15'45"), kaut arī maratona sagurums kājās vēl bija jūtams gluži labi.
Novembra beigās sportiskās izklaides turpinājās, kad Valmierā tika apbalvoti 2013.gada Skrien Latvija kopvērtējuma uzvarētāji (video no pasākuma). Un tā kā uzvara Skrien Latvija kopvērtējumā bija viena no lietām, par kuru sezonas otrajā pusē piedomāju diezgan daudz, tad uzvarētāju kausa saņemšana bija patiešām patīkams brīdis, un šis pasākums bija kā tāds labs sezonas noslēgums.
