Lielajā Rīgas maratonā pērn skrēju pusmaratonu un finišēju 3.vietā. Šogad pusmaratonam īsti gatavs nejutos, un jau savlaicīgi biju izlēmis startēt 10 kilometros, kur arī tiku pie 3.vietas. Iespējams, ka korektāk būtu teikt, ka paliku trešais, jo pirmā vieta bija čettreiz tuvāk laika izteiksmē nekā ceturtā, bet tā kā finišs tika sasniegts pēc sīvas cīņas pēdējos kilometros par uzvaru, tad ar finišā sasniegto esmu gluži apmierināts, jo sacensību garšu skrējiens iedeva pavisam labu.
Vēl aprīļa sākumā, kad īsti nezināju, cik ātri spēšu atgūties no traumas, vienu brīdi apsvēru domu, ka varbūt tomēr Rīgā varētu skriet pilno maratona distanci, un toreiz vēl nospriedu, ka, ja sportiskā forma atgriezīsies gana strauji un Biķernieku pusmaratonā spēšu noskriet zem 1h09' (kas gan nešķita diez ko reāli), tad Rīgā skriešu maratonu. Tā kā aprīlī veselības un traumu likstas īsti no manis neatstājās, un Biķerniekos pusmaratonu ar lielām pūlēm pieveicu 1h11', un bija skaidrs, ka neesmu vēl gatavs īsti skriet pusmaratonu, kur nu vēl maratonu, tad tika nolemts, ka Lattelecom Rīgas maratona ietvaros skriešu 10 kilometrus un pēc Biķerniekiem būs vēl arī trīs nedēļas, lai vismaz tiktu pie puslīdz normālas 10 kilometru formas..Taču, protams, formas atgūšanas plāni kārtējo reizi tika piebremzēti.
Pagājušajā nedēļā viens treniņš pagāja, filmējoties raidījumam "Pieķerts sportojot". Pirms pusotra gada tiku filmēts raidījumam "Vairāk kā citi", un zināma TV pieredze jau varētu teikt, ka bija, bet intervijas sniegšana skrienot tomēr bija jauna pieredze - visgrūtāk bija dabūt vienu skriešanas ritmu ar auto, no kura tika filmēts. Te nu var redzēt, kas no vairāk kā stundu garās filmēšanas ir bijis gana labs raidījumam:
