Pēdējos gadus manas skriešanas sezonas aprises lielā mērā nosaka "Skrien Latvija" skriešanas seriāla pasākumi, kuriem vairāk vai mazāk tika pakārtota pārējā skriešana. Kad šī gada Skrien Latvija sezona bija galā, sāku galvā pārcilāt domas par to, ko es labprāt pamainītu Skrien Latvija skrējienos, lai pasākumus padarītu labākus.
Man, protams, ir paveicies, ka, startējot Adidas/VSK Noskrien komandas sastāvā, par dalību Skrien Latvija pusmaratonos man nav jāmaksā. Un var gadīties, ka, ja skriešana nebūtu par brīvu, tad varbūt arī startētu retāk, vai varbūt biežāk skrietu nevis pusmaratonu, bet kaut ko īsāku. Taču būšana komandā uzliek zināmus pienākumus, proti, jāskrien ir ne tikai savam, bet arī komandas rezultātam, līdz ar to skrienu visos posmos, kur esmu spējīgs iziet uz starta, un visur arī skrienu pusmaratonu.
Ar skrējienu Siguldas pusmaratonā laikam varu teikt, ka esmu noslēdzis aktīvo sacensību sezonu Latvijā. Var gadīties, ka, uznākot īpašai vēlmei, vēl kādā mazākā skrējienā piedalīšos, bet visādi citādi šķiet, ka visticamāk startējam Latvijā šogad vairs mani nevarēs redzēt.
Taču nav ko daudz spriest par to, kas vēl būs. Tas, kas pēdējās nedēļās ir bijis ir Jūrmalas skriešanas svētku skrējiens un Siguldas pusmaratons. Un jā, kaut kur tur pa vidu arī, bez īpašas atzīmēšanas gan, bija arī "20 gadi sportā" gadadiena.
Sākot ar to senāko - ir pagājuši apaļi divdesmit gadi, kopš nodarbojos ar sportu. Precīzs datums maniem sporta gaitu iesākumiem gan nav laikam īsti piefiksēts, bet ir liela nojausma, ka tas ir bijis 1995.gada septembra beigās vai oktobra sākumā, un kopš tā laika sportošana ir mana galvenā brīvā laika aizpildīšanas aktivitāte. Pirmos piecpadsmit gadus galvenais uzsvars bija uz skriešanu pa mežu ar karti rokās jeb orientēšanās sports, savukārt pēdējos piecus gadus galvenā sportiskā nodarbe ir tieši garo distanču skriešana. Par to kā manas sportiskās gaitas toreiz iesākās un attīstījās reiz jau rakstīju rakstā "Kā tas viss sākās", tāpēc vairs par šo gari neizplūdīšu.
Kā jau sākumā minēju, tad pēdējās nedēļās tika skriets Jūrmalā un Siguldā. Jūrmalā jau otro gadu tiek rīkoti skriešanas svētki ar 10 kilometru distanci un stafeti Jūrmalas pludmalē. Un tā kā organizatori šajos mačos ir diezgan dāsni ar naudas balvām - ne tik daudz to lielumā, cik tajā, ka pie naudas balvām tiek pirmie desmit finišētāji (pagājušajā gadā pat divdesmit labākie tika apbalvoti, tad Jūrmalā skrēju kaut vai tāpēc, ka to varēja izmantot kā labu ātruma treniņu, par kuru vēl kāds samaksā.
Pēdējos gadus manas skriešanas sezonas aprises lielā mērā nosaka "Skrien Latvija" skriešanas seriāla pasākumi, kuriem vairāk vai mazāk tika pakārtota pārējā skriešana. Kad šī gada Skrien Latvija sezona bija galā, sāku galvā pārcilāt domas par to, ko es labprāt pamainītu Skrien Latvija skrējienos, lai pasākumus padarītu labākus.
