Lai arī līdz pēdējam brīdim uz VEF Pavasari biju nolēmis nedoties, tomēr, paļaujoties uz solījumu, ka mežā līdz 6dienai sniegs jau būs nokusis, sestdienas pēcpusdienā devos uz Silakroga mežu. Protams, ka mežā sagaidīja ne pārāk patīkams pārsteigums, jo sniega mežā bija pietiekami daudz, un vienīgā cerība bija, ka atklātās vietas (izcirtumi, pļavas) varētu būt bez sniega arī tā īsti neattaisnojās.
Līdz ar sniegu orientēšanās vairāk pārvērtās par pareizās taciņas izvēli, jo pārsvarā tās bija iemītas taisnākajā variantā. Pāris etapus gan skrēju savus variantus un tad nu nācās mīt pašam taku, kas vienuviet pat nozīmēja brišanu pa sniegu gandrīz līdz celim.
Galvenokārt pateicoties sniegam no kļūdām praktiski izdevās izvairīties, lai gan vietām varētu vēlēties taisnākus variantus. Bet kopumā ar maču esmu apmierināts, jo sezona ir atklāta, izdevās arī izcīnīt uzvaru, un esmu nedaudz arī ticis skaidrībā par to, ko varu izdarīt un kas vēl treniņos ir darāms, lai sezonu varētu turpināt tikpat veiksmīgi.
Šī rīta treniņš bija saules un sniega pilns. Laukā silti, bet zem kājām balts sniegs, vietām slīd, vietām uz pļavas jau pakusis, taču skriet ir patīkami.
Treniņš bija īpašs arī ar to, ka redzēju 3 stirnas. Divas bija iemaldījušās bērnu sanatorijas teritorijā, savukārt trešo redzēju pavisam otrā meža malā.
Pēc 12iem atnācu no treniņa, ieslēdzu TV Latvijas Mūzikas kanālu (LMK) un pavisam negaidīti bija pārraide par orientēšanos. Atminos, ka pagājušogad kādā no Magnēta kārtām bija startējuši Latvijas mūziķi, un šodien LMK rādīja, kā viņiem veicās un ko viņi par to visu turpat pie finiša teica. Visnotaļ interesanti un galvenais, ka sliktus vārdus par o-sportu neviens neteica.
Ik pa laikam man patīk uzspēlēt orientēšanās simulācijas spēli Catching Features(CF). Cik nu tas dod orientēšanās ziņā, nezinu, bet nu šis tas derīgs, manuprāt, tomēr tur ir, lai gan, protams, ar reālu skriešanu pa mežu nevar ne salīdzināt.
Šodien gluži netīšām vienā krievu lapā uzgāju informāciju par somu veidotu o-spēli Suunnistussimulaattori. Kaut kad pasen atpakaļ biju to apskatījis, bet toreiz nez kāpēc par to ātri aizmirsu. Lielais bonuss šai spēlītei ir tas, ka tā ir pieejama bezmaksas. Taču tāpat ir viens liels mīnuss - viss ir somu valodā, viņi gan sola, ka kad spēle būs pilnībā pabeigta, tad kaut kad arī iespējams būs angliskā versija. Krievu lapā, kur uzgāju info, ir šis tas iztulkots, lai spēles sākšanai viss taptu skaidrāks.
Man patika skaņu efekti, jo pa mežu skrienošais orientierists elso kā negudrs. Bet pati orientēšanās ir nedaudz atšķirīga no CF, jo, pirmkārt, te ir daudz vairāk pašam jādarbojas ar karti, un, otrkārt, apvidus izskatās reālistiskāks.
Un vēl pavisam īpaša lieta ir tā, ka spēles ielādes bildē vienā no fotogrāfijām ir redzams mūsu pašu Ģirts Liniņš kādas stafetes startā:
Šodien atceļā no brauciena uz laukiem biju iebraucis Rīgā. Gribēju paskatīties Lieldienu balvas skrējienu. Īsti nevaru atcerēties vai līdz šim ir bijis kāda reize, kad uz o-mačiem esmu bijis kā skatītājs, tāpēc pilnīgi iespējams, ka šī bija pirmā reize.
Lai vai kā, īpaša interesanta tā skatīšanās nesanāca. Ja neskaita to, ka satiku daudzus kādu laiku neredzētus cilvēkus, tad pati sprinta vērošana nekāda dižā nebija. Varbūt tāpēc, ka laiks nebija tas pats jaukākais, vai arī tāpēc, ka informācija uz vietas bija visai skopa - ne bija kāds informētājs ar mikrofonu, ne rezultāti laicīgi parādījās, taču varbūt pietrūka tikai tas, ka pats neskrēju.
Pēcpusdienā biju izgājis uz treniņu un lai arī skrējiens sanāca gluži labs, tomēr pašsajūta joprojām vēl nav tā labākā, tāpēc joprojām līdz nopietnam sezonas sākumam vēl kāds laiciņš jāpagaida.
Šodienas rentgena bilde oficiāli apstiprināja, ka plaušu karsonis ir pametis manas plaušas. Tāpēc varētu teikt, ka nu esmu vesels. Pašsajūta gan vēl nav tāda pavisam laba, tomēr domāju, ka beidzot varēšu atsākt skriet.
Ņemot vērā manas slimošanas īpatnības, šis "tukšais periods" būs vairāk nācis par labu, jo esmu gana daudz atpūties, neko nedarīdams, un lielas temperatūras arī mani nav mocījušas. Cerēsim uz to labāko!
Šodien biju uz otro treniņu kopš slimošanas. Vakar gandrīz 40 minūtes un arī šodien mierīgs paskrējiens ir mēģinājums prātīgi atsākt treniņus. Lai arī pavisam gatavs vēl nejūtos, jo plaušas īsti vēl nav gatavas ilgākai skriešanai vēsā laikā, tomēr galvenais ir sākt lēnām un prātīgi. Kā teica Ivars Godmanis - "nepsihosim" :)
Līdz ar slimošanu ir ieviestas izmaiņas arī manā sacensību plānā, un iepriekšējo gadu ierastais sezonas sākums Lieldienu balvā šogad būs jāpārceļ uz vēlāku laiku.
Biatlons ir tas sporta veids, ko skatos ar lielāko prieku. Šodienas biatlona pārraides laikā atkal aizdomājos par orientēšanās sportu un TV. Lai veicinātu sporta veida popularitāti tas ir jādara pamanāmāks citiem. Uz mežu skatītāji diez vai braukt, un ja arī braukt, tad tikai tie, kas ir ģimenes locekļi vai paši nodarbojas ar o-sportu. Mežā arī nav iespējas kā biatlonā uzlikt lielas tribīnes un skatītāji varētu skatīties, kas notiek. Pārskatāmība noteikti nebūtu pārāk laba. Taču varētu iztikt tikai ar TV pārraidēm. Pāris reizes esmu on-line skatījies pārraides no Pasaules kausa posmiem un tās ir bijušas ļoti labi izveidotas.
Galvenais jautājums un trūkums ir tas, ka ir vajadzīgas daudz kameru. Taču ja tā padomā, tad varētu iztikt ar 4-5 kamerām, pa vienai startā un finišā un pārējās mežā pie punktiem. Ja garāka distance, tad kamera atrastos pie punkta, kurš ir centrālais punkts kādam "taurenim" vai vienkārši punktam, kurā ir jāieskrien vairākas reizes. Gluži tāpat kā biatlonā smuki tiktu parādīti starplaiki, kā dalībnieks tuvojas kontrolpunktam un dodas uz prom no tā. Tam visam pa virsu vēl labu komentētāju un pāris on-line kontrolpunktus bez kamerām, un TV pārraide būtu tikpat interesanta kā biatlonā. Ja Eurosport var rādīt pat bowls (nav ne jausmas vai šim ir arī oficiāls latviskais nosaukums), tad o-pārraides demonstrēt viņi varētu kaut vai Eurosport 2 kanālā. Noteikti, ka nauda sportam ienāktu lielāka.
Šodien bija paredzēta lielā atgriešanās sportā. Pēc gandrīz nedēļu ilgas dīkstāves, galvenokārt dēļ mana savādā plaušu karsoņa, šodien bija doma izbraukt ar riteni kādu aplīti. Taču līdzīgi kā iepriekšējie braucieni ar riteni arī šis neiztika bez starpgadījumiem. Kad nedaudz vairāk par 2 kilometriem bija pievārēti, pārrāvu ritenim ķēdi. Tā nu nācās vien griezties atpakaļ un, stumjot riteni, skriet tam blakus.
Pilnīgi iespējams, ka tā bija zīme. Vai nu vēl ir par ātru atsākt sportošanu, vai arī, ja atsāk, tad jāsāk uzreiz ar skriešanu. Ej nu tu sazini!
Ik pa laikam man patīk internetā papētīt dažādas kartes, pārdomāt kādus variantus izvēlētos es un salīdzināt tos ar kartes īpašnieka ceļu. Protams, ir grūti viennozīmīgi pateikt, kur būtu labāks ceļš, ja tajā vietā pats neesi skrējis, tomēr tik un tā šāda "plānošana" man liekas interesanta un arī noderīga. It sevišķi man patīk skatīties sprinta kartes un ar savu ne pārāk labo acumēru izvēlēties kurš ceļš ir tuvāks.
Šodien atradu kādu lapu internetā ar kartēm no Čehijas un pārdomāju par to, kāpēc skriet starptautiskas sacensības savās mājās ir izdevīgāk. Man vienmēr ir licies, ka divu vienādu distanču nav un tāpēc tādā veidā neko uztrenēt nevar un priekšrocība skriet, piemēram, tepat Latvijā ir tikai tāpēc, ka vienkārši esi "mājās". Taču ieraugot šīs Čehijas kartes es aizdomājos par to, ka skriešana tur ir pavisam "cita opera". Ar to, ka pirms lielā mača ir treniņu diena vai labākajā gadījumā pirms tam ir aizvadīta nometne šajā valstī nebūt nav gana. Ja tu esi izaudzis skrienot pa lieliem kalniem, kur ceļu izvēlei galvenais mērķis ir apskriet kalnus, tad atbraucot, piemēram, uz Latviju, kur piejūras mežos ir jāspēj maksimāli izlasīt karti, noteikti ir priekšrocība tiem, kas te ir auguši un visu laiku ir bijuši spiesti piestrādāt pie tā, lai labi skrietu tieši tādā apvidū. Tāpēc tīri teorētiski man liekas, ka katrs skrien labāk tādā apvidū kāds nu ir pieejamāks treniņiem un citai regulārai skriešanai.
Un tāpat man ir licies interesanti uzzināt kā skrietu pasaules ātrākie sportisti, piemēram, Brantu džungļos. Taču laikam jau tāpēc viņi ir ātrākie, lai ātri skrietu it visur un mācētu pārslēgties no viena apvidus veida uz pavisam citu.
Lai gan tik un tā būtu interesanti papētīt, vai tās valsts sportisti, kur tiek rīkotas starptautiskās sacensības (čempionāti), ir bijuši augstākās vietās salīdzinājumā ar sacensībām citās valstīs.
Šodien uzgāju kādā Krievijas o-lapā karšu krātuvīti. Kartes pieejamas gan bilžu failos, gan arī OCAD failos un jebkurš tās var lejuplādēt un izmantot. Šādi parādās ļoti labas treniņu iespējas, jo mājās sēžot vari saplānot distanci, izveidot kādus speciālus o-vingrinājumus (koridorus, reljefa kartes u.c.)
Divas kartes pamēģināju arī lejuplādēt un pamanīju, ka vienā no tām bija ar sarkanrūtoto apzīmējumu ("bīstami skriet") atzīmēts mežā neliels pleķītis un klāt pierakstīts Бомжи. Visnotaļ interesanti - skrien un jau laikus zini, ka Tevi tur sagaidīs vietējie meža līdzjutēji :)
Jāsaka paldies Kalvim, kurš netieši mani pamudināja beidzot aizbraukt uz Kalngali uzskriet kartes treniņu. Treniņš jau galvā bija izplānots labu laiku atpakaļ (šķiet, kaut kad rudenī), bet nu beidzot nolēmu, ka nevar atlikt visu laiku un jābrauc vien uz mežu. Tā nu atradu kaut kādu sen skrietu Magnēta karti, sazīmēju sev daudz, daudz punktus, galvenokārt spiežot uz īsiem etapiņiem, lai varētu gan ar kompasu pastrādāt, gan arī būtu spraiga kartes lasīšana.
Lai arī pa ceļam, braucot uz Kalngali, gandrīz visu laiku lija, tomēr uz vietas lietus bija pārgājis, tas gan bija tikai uz brīdi, jo pēc kāda laika, jau mežā esot, lietus atkal smidzināja, taču iepriekšējo dienu lielais vējš gan bija pierimis. Visa treniņa laikā tika pievārēti 94 punkti, kas gan bija mazāk nekā kartē biju sazīmējis, taču, jau mežā esot, nolēmu, ka pēc 2 stundu skriešanas būs jāmet miers, jo nelielais lietutiņš tomēr ar laiku padarīja mani diezgan slapju un tāpēc palika arī pavēsi.
Kopumā jāsaka, ka ar karti esmu pastrādājis visnotaļ labi, lai arī kļūdas neizpalika. Kartes A galā, kas bija gandrīz pats sākums treniņam, gāja visgrūtāk, jo zaļajā vietām bija diezgan grūti saprast kas kā ir zīmēts un tad nu par pāris punktiem īsti pat neesmu pārliecināts vai punkta vietā biju. Distancē jau būtu vieglāk, jo ap to vietu jau biju, un tad gan jau KP lukturi ieraudzītu, bet te nu bija jāmeklē pati punkta vieta. Vienīgais mīnuss šādam treniņam bija tas, ka karte ir 7500 mērogā, un tā kā tas nav īstais o-mērogs, tad labāk būtu bijis taisīt šādu treniņu 1:10000 kartē, taču ar tādu tehnisku apvidu tādas kartes man nav.
Lai izskrietu visus sazīmētos punktus, vajadzētu vēl reizīti uz turieni aizbraukt, bet šobrīd grūti teikt, vai to darīšu. Katrā ziņā tādas kārtīgas distances sajūtas pagaidām vēl nav, bet vēl ir laiks.
Un te nu ir daļa no manas kartes ar pirmajiem 50 punktiem (pašus pirmos gan redzēt nevar):
