Gads ir balts no abiem galiem

Dažas dienas atpakaļ iedomājos, ka sen neko neesmu rakstījis blociņā, gluži vienkārši tāpēc, ka nekas īpašs jau nav noticis. Te tev nu bija! Šorīt treniņa beigās gaužām neveiksmīgi pagriezu potīti, kā rezultātā nu esmu ticis pie teju divreiz resnākas kreisās kājas potītes, līdz ar to visticamāk uz pāris dienām par skriešanu būs jāaizmirst. Nepatīkami, bet fakts. Nepatīkamākais tas, ka kāju pagriezu uz praktiski līdzenas vietas, lai gan pēdējo nedēļu laikā skriet pa skaisti tīrītām vietām nemaz nav sanācis tik daudz.

Skriets gan aizvadītajās nedēļās ir sanācis gana daudz. Vienīgi ātrums sniegotajos ceļos nav ne tuvu tāds kā bezsniega apstākļos, un brīžiem sajūta tāda, ka vairāk nodarbojos ar kūļāšanos uz vietas, nevis skriešanu uz priekšu, bet nu, mājās sēžot, jau ātrākam tapt grūti, tāpēc jāskrien arī grūtākos apstākļos. Man pat vairs nav īpašu pretenziju pret lielu aukstumu, galvenais, lai nesnieg, jo citādi Ogres sētnieki, lai cik cītīgi arī viņi nebūtu, nav spējīgi paspēt notīrīt visus trotuārus tūlīt pēc snigšanas beigām, un tad jau atkal sanāk pašam mīt taciņu vai arī apļot neskaitāmus apļus ap dažādiem kvartāliem māju tuvumā (pēdējais apļošanas rekords mērāms 17 apļos gandrīz kilometra garumā). Tagad sniega laikā vēl papildus fizisko slodzi nodrošina diezgan regulārā sniega tīrīšana pie mājas, tāpēc par sportisko aktivitāšu trūkumu sūdzēties nevar. Vienreiz pat arī biju uzkāpis uz slēpēm - darbadienās to nesanāk izdarīt, jo pēc darba ārā jau ir tumšs, bet brīvdienās cenšos izmantot laiku skriešanai, tāpēc vairāk slēpošanai laika nav sanācis - taču tagad ar to kājas nebūšanu, varbūt sanāks paslēpot vairāk, bet tad jau redzēs.

Tad nu Priecīgus aizgājušos Ziemassvētkus, laimīgi sagaidīt Jauno gadu un visiem vēlu ļoti cerēt, lai sniegs sāk drīz kust un ātrāk pienāk pavasaris!

Atskats uz 2010.gadu

Divi tūkstoši desmitais gads strauji tuvojas beigām un patiesībā līdz ar maratonu oficiāli arī beidzās mana šī gada sacensību sezona. Iepriekšējos divus gadus rezumē par sezonā paveikto bija diezgan plašs, bet šogad tā vien šķiet, ka spēšu iekļauties vienā rakstā, jo salīdzinājumā ar citiem gadiem tik daudz to aktivitāšu sezonas laikā nemaz nebija.

Tusnītis

Nedēļa pēc maratona pagāja diezgan brīvā režīmā. Pāris reizes biju paskriet, bet bija arī vairākas dienas, kad nedarīju pilnīgi neko. Svētdien un vakar pamanīju, ka skrienas ne tik viegli kā gribētos, un vakar, uzkāpjot uz svariem, viss tapa skaidrs - trīs kilogrami pienākuši klāt pilnīgi nemanot - tā iet, kad neskrien un ēd bez mitas.

Florences maratons

Tam, ka kaut kad skriešu maratonu, palēnām briedu jau labu laiku - kādus gadus divus trīs. Galu galā šīs vasaras beigās izlēmu, ka manai maratona debijai ir pienācis laiks, un izšķīros par labu Florences maratonam, par kuru biju dzirdējis labas atsauksmes - gan kā par skaistu maratonu (kā nekā Florence ir bieži vien atrodama dažādu pasaules skaistāko pilsētu sarakstos), gan arī kā par maratonu ar pietiekami "ātru" trasi, jo, neskaitot pirmo pusotru kilometru, kur trase ved lejup no kalna, pārējā distance ir salīdzinoši līdzena. Piedevām Florences maratons arī notiek pašās novembra beigās, kad Latvijā jau beigusies gan skriešanas, gan orientēšanās sezona. Jāsaka gan, ka novembrī Latvijā bieži jau ir bijis sniegs, tāpēc šogad krietni paveicās ar laikapstākļiem, kas treniņus īpaši neietekmēja (protams, novembrī daudz sanāca skriet gan pa lietu, gan ļoti stipru vēju, taču vismaz iztika bez sniega), un visu iecerēto treniņos praktiski izdevās izpildīt.