PB pusmaratonā - un atkal Valmierā

Bija vajadzīgi divi gadi, lai kristu 2009.gada rudenī Valmierā uzstādītais personiskais rekords (personal best - PB) pusmaratonā. Vakar Valmierā to izdevās uzlabot par 19 sekundēm, un nu mans labākais rezultāts pusmaratona (21.0975 km) distancē ir 1:09:19.

Jāsaka godīgi, ka šādu rezultātu gaidījis netiku. Pirms nedēļas daudz spēki tika atstāti skrējienā Jūrmalā, bet patiesībā jau galvenais iemesls, kāpēc nekādu īpašu rezultātu neplānoju, bija tas, ka joprojām aktīvi notiek gatavošanās Amsterdamas maratonam, un sagurums organismā un visvairāk jau kājās ir uzkrājies pamatīgs. Vēl jo vairāk, dalībnieku saraksts arī liecināja, ka īpaša konkurence skrējienā nebūs, tāpēc varētu arī atļauties skriet mierīgāk. Tajā pat laikā sapratu, ka šī ir reāla iespēja beidzot šogad kādu pusmaratonu novinnēt, un tāpēc startā kādu laist prom arī netaisījos. Gatavošanās startam gan sanāca nedaudz saspringtāka kā ierasts, jo Valmierā ieradāmies vien nepilnu stundu pirms starta, taču tas patiesībā nozīmēja vien to, ka liekām aktivitātēm laiks netika tērēts - tik vien kā izņemt numuru, pārģērbties, nedaudz iesildīties un tad jau uz startu.

Balticmiles "pusmaratons" jeb varbūt vienkārši Balticmiles skrējiens

Vakar Jūrmalā AlphaBaltic (maratoni.lv) rīkoto pasākumu ietvaros jau otro gadu notika Balticmiles pusmaratons. Kaut arī pasākums notika vairs ne pirmo reizi, tomēr organizētības ziņā plaši sperts solis atpakaļ. Lai kāds pārāk neapvainotos, nesākšu uzskaitīt visas nebūšanas, taču droši varu aicināt organizatorus no nākamā gada pasākuma, ja tāds ir plānots, droši svītrot vārdu "pusmaratons", ja reiz pareizi trasi samērīt prasmes nepietiek.

Jautrība ar trases aprakstiem sākās jau labu laiciņu pirms pasākuma, jo sākotnēji nolikumā tika vēstīts, ka trase atšķirībā no pagājušā gada būs 100% ar asfalta segumu, kas rosināja domas, ka rudenī iespējams būs mačs, kur varēs cerēt uz augstu rezultātu, jo Jūrmala patiesi ir ideāla vieta, kur uztaisīt ātru trasi - līdzeni, ēnaini, gari, taisni posmi - viss, kas vajadzīgs ātrai trasei. Nelielas šaubas gan radīja tas, ka 10 kilometru distancei trases aprakstā bija minēts, ka tā ved arī pa veloceliņu, kāpu zonu un pludmali, tāpēc jau tad organizatoriem rakstīju vēstuli, lai noskaidrotu, vai pusmaratona trase, kā solīts, būs tikai ar asfaltu klāta. Atbildi gan nesagaidīju, bet redzot to, ka atstājot uz pēdējo brīdi pieteikšanos, dalības maksa būtu Latvijas mačiem ļoti liela, pieteicos tik un tā. (Tā gan bija kļūda, jo mačam nākot tuvāk un pieteikto dalībnieku skaitam īpaši nepieaugot, mačam varēja pieteikties pat 2x lētāk, izmantojot dažādas akcijas, lai kaut kā nebūt dalībniekus pievilinātu. Tāpēc galu galā visvairāk samaksāja tie, kas pieteicās savlaicīgi).