Pusmaratons Līgo priekšvakarā

Ar Ventspils pusmaratonu šogad tā pa īstam atklāju savu skriešanas sezonu Latvijā, un kopumā jāsaka, ka, lai arī karstums nedaudz patraucēja sasniegt labāku rezultātu, tomēr kopumā ar skrējienu un izcīnīto ceturto vietu esmu visnotaļ apmierināts.
Pēc Kopenhāgenas maratona aptuveni nedēļu ļāvu organismam nedaudz atjēgties, un šī atslodzes nedēļa noteikti bija labs brīdis atpūsties ne tikai maratonā sagurušajiem muskuļiem, bet arī papildus lietderīgā atpūta manai aprīlī traumētajai kājai (šobrīd kāja jau jūtas pavisam labi). Pēc īsās atpūtas sākās atkal cītīgs treniņu darbs - pa vidu gan arī nostartēju Zelta Kedas skrējienā, kur, par spīti karstajam laikam, pašam par nelielu pārsteigumu izdevās 15 kilometrus noskriet ar rezultātu 50'03", taču pirmais īstais formas  atrādīšanas un notestēšanas brīdis bija paredzēts tieši Ventspilī.
Pēdējās dienas pirms Ventspils pusmaratona aizvadīju nedaudz mierīgākā treniņu režīmā, un prātā bija cerība, ka beidzot varētu izdoties paskriet zem stundas un deviņām minūtēm. Laikapstākļi gan Latvijā tika solīti karsti mača dienā, bet pie jūras jau vienmēr ir vēsāks un arī kaut kādi negaisi tika solīti, kas saglabāja cerības, ka laiks skriešanai tomēr varētu salīdzinoši labvēlīgs.

Atpūta pirms starpa

Ierodoties Ventspilī, gan tapa skaidrs, ka laikapstākļi šoreiz nebūs sabiedrotie, jo pie debesīm mākoņu bija tieši necik, un piedevām vēl pūta stiprs vējš. Kaut arī vējš, protams, nedaudz atveldzēja no karstuma, un pirmajā taisnē apļa pirmajos divos kilometros jūtami pūta mugurā, tomēr apļa beigās to atkal varēja diezgan labi sajust, pūšam sejā. Tā nu, ņemot vērā karstumu, tapa skaidrs, ka izskriešana no 1h09 nav īsti reāla, un pirms starta vēl Kristapam noteicu, ka 1h11 varbūt ir īstenais sagaidāmais rezultāts finišā.
Šogad Ventspilī uz starta stājās arī divi Kenijas pārstāvji, kā arī divi baltkrievi, kam personīgie rezultāti ir ātrāki par Latvijas rekordu pusmaratonā, tāpēc rezultāti kopumā bija sagaidāmi visai augsti - protams, ja vien ne karstums. Startā gan karstumu, šķiet, lielākā daļa īpaši nevēlējās ņemt vērā, un pirmos kilometrus ātri sāka ne vien kenijieši un baltkrievi, bet arī vairāki citi skrējēji. Daļa no tiem gan skrēja tikai vienu vai divus apļus (nevis četrus kā pusmaratonisti), taču pirmo pusotru kilometru man pa priekšu skrēja pat Jeļena Prokopčuka, kas finišā beigās bija vairāk kā četras minūtes aiz manis. Ņemot vērā, ka man pirmais kilometrs bija 3'18", un daļa skrējēju bija jūtami priekšā - tad bija skaidrs, ka startā spēki ir pārvērtēti.

Pirmajā aplī vēl gaužām svaigs paskats

Tā kā biju diezgan drošs, ka ātrāk vai vēlāk priekšā skrienošos izdosies noķert, jo šādu tempu turēt no paša starta līdz pat finišam nav reāli, tad īpaši nesatraucos par priekšā skrienošajiem, un centos skriet savā tempā. Arī par gala rezultātu sapratu, ka aptuveni varēšu spriest pēc pirmā apļa pieveikšanas.
Pirmais aplis 17'35", kas nozīmēja, ka, saglabājot tempu, rezultāts finišā varētu būt aptuveni 1h10'. Pirmo apli bijām noskrējuši kopā ar Kristapu Kaimiņu, taču otrā aplā sākumā pie dzirdināšanas, šķiet, viņš nedaudz 'aizķērās' un starp mums izveidojās neliela atstarpe, un tālāk jau skrēju viens. Otrā apļa sākumā arī noķēru un apdzinu Kristapu Bērziņu, kurš kā parasti bija sācis jūtami ātrāk par savām spējām, savukārt vēl pēc aptuveni kilometra apdzinu lietuvieti Mindaugu Viršilas, kurš aprīlī bija vinnējis Rēzeknes pusmaratonā.
Otrā apļa beigu daļā jau pamazām sāka parādīties par apli apdzenamie - gan skrējēji, gan nūjotāji, līdz ar to sākās arī neliela līkumošana, un ne vairs ideālāko trajektoriju saglabāšana, lai tiktu apdzenamajiem garām. Apdzinu arī vairākus pieplīsušos desmitkilometru skrējējus, un pamazām sāku just arī karstumu, un, kaut arī centos abos apļa dzirdināšanas punktos padzerties, tomēr glāzīšu pasniegšana nebija tā ideālākā un ne vienmēr izdevās kā nāks tikt pie pasniegtā ūdens. Saistībā ar atveldzēšanos biju varen priecīgs, kad otrā apļa beigu daļā, šķiet, kāda sieviete no malas stāvēja ar ūdens sapini pilnu ar švammēm - vienu no tām viņa pasniedza man, un ar ūdeni pilnā švamme deva tūlītēju veldzējumu sakarsušajai ādai.

Atmosfēra

Otrā apļa finiša līniju šķērsoju, kad pulkstenis rādīja 35'02", kas nozīmēja, ka otrais aplis ir pieveikts aptuveni tādā pat tempā kā pirmais, un tā kā joprojām jutos salīdzinoši labi, tad bija cerība tādu tempu noturēt arī līdz galam. Trešā apļa sākumā dzirdināšanas punktā tiku pie veselas pudeles ar ūdeni, un, kaut arī kā nākas no tās padzerties neizdevās, taču gandrīz visu ūdeni salēju sev uz galvas, kā rezultātā nākamo kilometru vēja un būšanas pilnīgi slapjam ietekmē pat nedaudz kļuva pavēss. Līdz apļa beigām gan atkal biju gandrīz izžuvis.
Trešā apļa vidusdaļā kādu gabalu sev priekšā ieraudzīju kādu vēl diezgan raiti skrienošu tēlu, un sapratu, ka arī viņš skrien pusmaratonu. Pamazām tuvojoties, sapratu, ka tas ir lietuvietis Artūras Meška, kam pērn zaudēju Valmieras pusmaratonā. Un tad nu sev noteicu, ka šoreiz jau nu neļaušu viņam sevi vinnēt. Trešā apļa trešajā kilometrā sev par pārsteigumu priekšā ieraudzīju vienu no Kenijas sportistiem, kurš bija pārgājis krietni mierīgākā skrējiena solī, un pavisam drīz arī viņu apdzinu, un tad jau pavisam tuvu biju arī lietuvietim, kuru nepilnu kilometru pirms apļa beigām arī apdzinu.

Pēdējie metri pirms finiša

Beidzot trešo apli, pulkstenī vairs nepaskatījos, bet tas jau arī nebija tik svarīgi - bija vairs atlicis pēdējais aplis, un vienīgais uzdevums bija saglabāt tā brīža ceturto pozīciju. Kaut arī it kā īpašu pazīmju, ka kāds mani varētu noķert nebija, tomēr atslābt nedrīkstēja, un apļa vidū, kad pēc viena no pagriezieniem pamanīju, ka Kristaps nav nemaz pārāk tālu, šķiet, pat nedaudz pieliku soli. Tas gan laikam arī bija iemesls, kāpēc pēdējā kilometrā jau jutu, ka kājas vairs tik raiti nekustās. Taču, neskatoties uz to, savu vietu saglabāju, un pēdējos metros pat vēl nedaudz pieliku soli, jo sapratu, ka izdosies paskriet zem 1h10. Finišā rezultāts 1h09'59".

Patiesībā jau "VSK Noskrien/hotelalicia.com" komanda uzvarēja komandu vērtējumā - tikai steigā kāds bija aplam sarēķinājis punktus

Lai arī personīgais rekords izpalika, un rezultāts par nepilnu pusminūti lēnāks kā pērn Ventspilī, tomēr šoreiz laikapstākļi bija krietni skarbāki skriešanai, un kopumā esmu ļoti apmierināts ar savu rezultātu, jo par spīti karstumam bija izdevies arī pareizi sadalīt spēkus visai distancei, par ko liecina vienmērīgie apļu laiki. Šogad mans pirmais pusmaratons bija janvārī Marakešā, bet tur skrēju nepilnu pusminūti ilgāk, līdz ar to nākamajos pusmaratonos mērķis būs uzlabot tieši šo Ventspils rezultātu, ko noteikti arī vajadzētu būt pa spēkam izdarīt.

Piecdesmit kilogrami tortes - gandrīz vai galvenais iemesls doties uz āfterpārtiju

Piedzīvojumi Ventspilī - pusmaratona skriešana pilnīgi slapjam lielā vējā, daudz saldējuma, baseina un ūdens slidkalniņu prieku baudīšana pusmaratona vakara pasākumā Ventspils pusmaratonā, kā arī neliela samirkšana arī Jāņu svinībās, gan šobrīd ir rezultējušies tajā, ka esmu visai stipri saaukstējis. Zināmas pazīmes par neveselumu gan bija jau pirms Ventspils, taču laikam visas brīvdienu aktivitātes bija pēdējais piliens, jo nedēļas sākumā pat tiku pie vieglas temperatūras. Līdz ar to aizvadītās dienas skriešanas ziņā ir bijušas visai pieticīgas, taču domāju, ka ilgi vairs pūsties sev neļaušu, un drīz jau atkal treniņos ar pilnu krūti izbaudīšu skriešanas priekus, un varēšu pilnvērtīgi gatavoties nākamajiem sacensību skrējieniem.